1. Matu izkrišanas cēloņi
Papildus jau minētajiem matu izkrišanas cēloņiem iespējamas arī hormonālās izmaiņas. Piemēram, estrogēna trūkums sievietēm var izraisīt matu izkrišanu. Grūtniecība vai noteiktu medikamentu lietošana var izraisīt arī matu izkrišanu.
Vēl viens iespējamais matu izkrišanas cēlonis ir autoimūna slimība, ko sauc par alopēciju. Šī ir slimība, kurā imūnsistēma uzbrūk un iznīcina matu saknes. Rezultātā mati izkrīt un galvas zonā veidojas kails plankumi. Nervu sistēmas traucējumi, ko sauc par trichotillomania, var izraisīt arī matu izkrišanu.
Šajā gadījumā cietušie neapzināti satver matus un izrauj tos. Tādējādi galvas zonā veidojas kails plankumi. Retos gadījumos matu izkrišanas cēlonis var būt arī kāda iedzimta slimība. Piemēram, tā saukto androģenētisko alopēcijas gēnu var mantot. Šis gēns izraisa iedzimtu matu izkrišanu, kas parasti notiek pubertātes vai vēlākā pieaugušā vecumā.
2. Matu izkrišanas ģenētiskie cēloņi
Ir daudz dažādu matu izkrišanas iemeslu, no kuriem daži ir ģenētiski. Ģenētiskā predispozīcija ir visizplatītākais matu izkrišanas cēlonis vīriešiem un var rasties arī sievietēm. Ģenētikai ir svarīga loma matu izkrišanas izraisīšanā, jo daži gēni ietekmē hormonu ražošanu, kas ir atbildīgi par matu augšanas regulēšanu.
Androgēnu alopēcija, kas pazīstama arī kā vīriešu plikpaurība, ir visizplatītākā matu izkrišanas forma, un to izraisa ģenētikas un hormonu kombinācija. Vairumā gadījumu androģenētiskā alopēcija vīriešiem ir iedzimta un vairumā gadījumu rodas vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Androgēnu alopēcija nav izārstēta, taču ir ārstēšanas metodes, kas var palēnināt matu izkrišanu.
Sievietes var ciest arī no androģenētiskas alopēcijas, taču šāda matu izkrišanas forma sievietēm ir reti sastopama. Androģenētiskās alopēcijas simptomi sievietēm parasti ir vieglāki nekā vīriešiem un parasti skar tikai matus uz galvas. Androgēnas matu izkrišanas ārstēšana sievietēm ir līdzīga kā vīriešiem, un tā var arī to neārstēt, taču tā var mazināt simptomus. Alopēcija areata ir vēl viens izplatīts matu izkrišanas veids, ko izraisa autoimūnas slimības. Šajā stāvoklī imūnsistēma kļūdaini uzbrūk matu folikulām, izraisot iekaisuma reakcijas un galu galā izraisot matu izkrišanu.
Nav iespējams izārstēt alopēciju, taču ir ārstēšanas iespējas, kas var palēnināt matu izkrišanu. Telogen effluvium ir vēl viens izplatīts izkliedētā matu izkrišanas cēlonis sievietēm, un to var izraisīt stress, hormonālā nelīdzsvarotība vai medikamenti. Ar šo slimību mati pēkšņi izkrīt lielos daudzumos un var rasties izkliedēta matu izkrišana. Telogēna izsvīdums parasti ir pārejošs, un mati parasti ataug pēc dažiem mēnešiem.
3. Hormonāla matu izkrišana
Hormonāla matu izkrišana ir viens no biežākajiem matu izkrišanas cēloņiem. Tas var rasties gan vīriešiem, gan sievietēm, un to parasti izraisa hormonu testosterona un estrogēna nelīdzsvarotība. Vīriešiem šo nelīdzsvarotību var izraisīt testosterona trūkums, savukārt sievietēm tas parasti ir saistīts ar estrogēna līmeņa paaugstināšanos.
Hormonālu matu izkrišanu var izraisīt arī noteiktu medikamentu, piemēram, antibiotiku vai vairogdziedzera hormonu, lietošana. Tomēr vairumā gadījumu hormonālā matu izkrišana ir pārejoša, un skartās matu saknes atjaunojas pēc noteikta laika.
4. Narkotikas un to ietekme uz matu augšanu
Medikamenti ir vēl viens iespējamais matu izkrišanas cēlonis. Daudzas zāles, īpaši tās, ko lieto autoimūnu slimību, vēža un sirds un asinsvadu problēmu ārstēšanai, var izraisīt matu izkrišanu. Dažas zāles, ko lieto vairogdziedzera darbības traucējumu ārstēšanai, var izraisīt arī matu izkrišanu.
Ja lietojat zāles un novērojat matu izkrišanu, jums jākonsultējas ar ārstu, lai apspriestu, vai zāles varētu būt iemesls. Dažos gadījumos ārsts var mainīt zāles vai pielāgot devu, lai apturētu matu izkrišanu.
ŠEIT VAR ATRAST VAIRĀK INFORMĀCIJAS PAR PRODUKTU
5. Stress un tā ietekme uz organismu
Stress ir dabiska mūsu dzīves sastāvdaļa un var mūs pozitīvi ietekmēt daudzos veidos. Tas palīdz mums pielāgoties ikdienas dzīves prasībām un uzlabot mūsu prasmes. Bet stress var būt arī negatīvs, kad tas kļūst pārmērīgs vai hronisks. Tas var izraisīt veselības problēmas, tostarp matu izkrišanu.
Stress ietekmē ķermeni dažādos veidos un var izraisīt dažādus simptomus. Viens no šiem simptomiem ir matu izkrišana. Daži cilvēki pamana, ka viņi zaudē vairāk matu, kad viņi ir stresa stāvoklī, citi, ka viņu mati kļūst plānāki vai retāk. Matu izkrišanai var būt dažādi cēloņi, taču stress ir viens no visizplatītākajiem izraisītājiem.
Ja jūs ciešat no stresa izraisīta matu izkrišanas, dažas vienkāršas dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt mazināt jūsu problēmu. Vingrojumi un relaksācijas metodes var mazināt stresu un stiprināt matu saknes. Tāpat pārliecinieties, ka pietiekami gulējat un ēdat veselīgu uzturu, lai nodrošinātu ķermenim nepieciešamās uzturvielas, lai tas pareizi funkcionētu.
6. Vitamīnu trūkums kā matu izkrišanas cēlonis
Vitamīnu trūkums ir viens no biežākajiem matu izkrišanas cēloņiem. Ja ir vitamīnu trūkums, matu sakne vairs netiek apgādāta ar pietiekamu daudzumu barības vielu, kas nozīmē, ka mati kļūst vājāki un galu galā izkrīt. B12 vitamīns ir īpaši svarīgs matiem, jo tas aizsargā matu folikulu šūnas un tādējādi veicina matu augšanu.
Tomēr vitamīna deficītam var būt arī citi cēloņi, piemēram, dzelzs deficīts. Dzelzs ir svarīga asins pigmenta hemoglobīna sastāvdaļa, kas organismā transportē skābekli. Ja organismā ir pārāk maz dzelzs, matu saknes var būt nepietiekami apgādātas ar skābekli, kas var izraisīt matu izkrišanu.