Reimatoīdais artrīts ir viens no visizplatītākajiem artrīta veidiem. Šī slimība galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus, bet var rasties arī gados jauniem cilvēkiem. Reimatoīdais artrīts ir hroniska slimība, ko nevar izārstēt, bet ar atbilstošu ārstēšanu var labi pārvaldīt.
Reimatoīdā artrīta ārstēšanas mērķis ir samazināt sāpes, uzlabot mobilitāti un novērst slimības progresēšanu. Ir vairākas ārstēšanas iespējas, kuras var izmantot atsevišķi vai kombinācijā. Pareiza ārstēšana ir atkarīga no simptomiem un stāvokļa smaguma. Medikamenti Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) ir zāles, kas var mazināt sāpes un mazināt iekaisumu. NPL ir pieejami tablešu veidā vai kā krēms vai ziede. Tos parasti lieto vienu līdz trīs reizes dienā. Daži NPL ir pieejami bez receptes, savukārt citiem ir nepieciešama ārsta recepte. NPL var izraisīt blakusparādības, piemēram, sāpes vēderā, aizcietējums vai caureja. Tādēļ tās nedrīkst lietot ilgāk par dažām dienām, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu. Kortikosteroīdi ir zāles, kas samazina iekaisuma reakcijas organismā.
Kortikosteroīdi ļoti ātri un efektīvi iedarbojas pret iekaisumu, taču tie ir indicēti tikai īsu laiku, jo tiem var būt spēcīgas blakusparādības. Kortikosteroīdus ievada tablešu vai injekciju veidā, un tos drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā. Imūnsupresanti ir zāles, kas nomāc imūnsistēmu un tādējādi var mazināt iekaisumu.
Imūnsupresantus parasti lieto tikai smagos reimatoīdā artrīta gadījumos, jo tie var palielināt infekcijas risku. Imūnsupresīvas zāles tiek ievadītas tablešu veidā vai injekciju veidā, un tās drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā. Bioloģiskās zāles ir zāles, kuru mērķis ir specifiskas imūnsistēmas šūnas, lai mazinātu iekaisumu. Bioloģiskos līdzekļus parasti lieto tikai smagos reimatoīdā artrīta gadījumos, jo tie var palielināt infekcijas risku. Bioloģiskos preparātus ievada injekcijas veidā, un tos drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā. Fizioterapija Fizioterapija palīdz mazināt sāpes un uzlabot kustīgumu.
1. Reimatoīdā artrīta cēloņi
Reimatoīdais artrīts ir slimība, kas bojā locītavu un izraisa stipras sāpes. Slimības cēloņi nav pilnībā izprotami, taču tiek uzskatīts, ka tā ir autoimūna. Tas nozīmē, ka ķermeņa imūnsistēma uzbrūk un iznīcina locītavas. Šo autoimūno reakciju var izraisīt dažādi iemesli. Piemēram, vīrusu infekcija var sabojāt locītavas un mudināt imūnsistēmu tām uzbrukt. Ģenētiskie faktori arī spēlē savu lomu slimības attīstībā.
Ja kādam no jūsu ģimenes locekļiem jau ir reimatoīdais artrīts, jums ir lielāks risks pašam saslimt ar šo slimību. Reimatoīdā artrīta simptomi Reimatoīdā artrīta simptomi ir līdzīgi citu artrīta formu simptomiem. Locītavas sāp un ir pietūkušas. Var rasties kustību ierobežojumi.
Slimība var attīstīties lēni vai parādīties pēkšņi. Vairumā gadījumu slimība sākas vecumā no 40 līdz 50 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus cilvēkus. Reimatoīdā artrīta ārstēšanas iespējas Par laimi, mūsdienās ir daudz reimatoīdā artrīta ārstēšanas iespēju, kas var atvieglot simptomus un apturēt slimību. Ārstēšana ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes un pacienta individuālajām vajadzībām. Dažos gadījumos locītavu nostiprināšanai pietiek ar pretsāpju līdzekļu lietošanu un regulāru vingrošanu. Tomēr citos gadījumos ir nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem, lai slimība tiktu kontrolēta.
Medikamenti, ko var lietot reimatoīdā artrīta ārstēšanai, ir pretiekaisuma līdzekļi (NPL), kortikosteroīdi un TNF-alfa antagonisti. NPL palīdz mazināt sāpes un iekaisumu. Kortikosteroīdiem ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība, un tos var lietot smagos gadījumos. TNF-alfa antagonisti nomāc organisma imūnsistēmu, neļaujot tai uzbrukt locītavām. Retos gadījumos pacientiem ar reimatoīdo artrītu nepieciešama operācija.
Parasti tas notiek gadījumos, kad citas ārstēšanas iespējas vairs nav efektīvas vai jau ir nodarīts smags locītavu bojājums. Secinājums: Reimatiskais artrīts ir nopietna slimība, kuras cēloņi vēl nav pilnībā izprasti.
ŠEIT VAR ATRAST VAIRĀK INFORMĀCIJAS PAR PRODUKTU
2. Reimatoīdā artrīta simptomi
Reimatoīdais artrīts ir autoimūna slimība, kurā ķermeņa imūnsistēma uzbrūk locītavām. Tas izraisa iekaisumu un sāpes skartajās locītavās. Tāpēc reimatoīdā artrīta simptomi galvenokārt ir sāpes un stīvums locītavās, bieži arī no rīta pēc pamošanās. Citi reimatoīdā artrīta simptomi ir nogurums, svara zudums, vispārējs savārgums un drudzis. Dažiem cilvēkiem reimatoīdais artrīts var ietekmēt arī citus ķermeņa orgānus, piemēram, plaušas vai sirdi.
Šādos gadījumos var rasties elpas trūkums, tahikardija vai sāpes sirdī. Reimatoīdā artrīta diagnozi parasti veic, izmantojot fizisko eksāmenu un asins analīzi. Dažos gadījumos var būt nepieciešama arī rentgena izmeklēšana, lai izslēgtu citus traucējumus. Reimatoīdā artrīta ārstēšanas galvenais mērķis ir atvieglot simptomus un novērst vai samazināt locītavu bojājumus. Šim nolūkam parasti tiek izmantoti pretiekaisuma līdzekļi (NPL).
3. Reimatoīdā artrīta ārstēšanas iespējas
Reimatoīdais artrīts ir sāpīga un iekaisīga locītavu slimība, kas skar daudzus cilvēkus visu mūžu. Reimatoīdā artrīta ārstēšana var būt sarežģīta, jo to nevar izārstēt. Tomēr ārstēšanas mērķis ir mazināt sāpes un mazināt locītavu iekaisumu. Ir vairākas zāles, kas var palīdzēt ārstēt reimatoīdo artrītu.
Tie ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), kortikosteroīdi, imūnsupresanti un TNF-alfa blokatori. Dažas no šīm zālēm lieto iekšķīgi, bet citas ievada injekcijas vai IV veidā. Pareizo zāļu izvēle ir atkarīga no stāvokļa smaguma un simptomiem. Dažos gadījumos var būt nepieciešama arī skartās locītavas ķirurģiska noņemšana.
Tomēr tas ir reti nepieciešams un parasti tiek apsvērts tikai tad, kad citas ārstēšanas iespējas ir izsmeltas. Fizioterapija var būt arī svarīga ārstēšanas sastāvdaļa. Tas var palīdzēt mazināt sāpes un uzlabot locītavu kustīgumu. Vingrojumu programmas var arī palīdzēt stiprināt muskuļus ap locītavu, samazinot locītavu stresu. Diētai ir arī liela nozīme reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
Ir svarīgi ēst veselīgu, sabalansētu uzturu un pārliecināties, ka saņemat pietiekami daudz vitamīnu un uzturvielu. Daži pētījumi liecina, ka dažiem pārtikas produktiem, piemēram, zivīm, ķiplokiem un ingveram, var būt pretiekaisuma iedarbība. Vairumā gadījumu ir iespējams veiksmīgi ārstēt reimatoīdā artrīta simptomus ar iepriekš minētajām ārstēšanas metodēm. Tomēr smagos gadījumos var būt nepieciešama arī stacionāra ārstēšana slimnīcā.
4. Secinājums
Reimatoīdais artrīts ir sāpīgs stāvoklis, kas skar daudzus cilvēkus. Ir svarīgi izglītot sevi par slimību un zināt ārstēšanas iespējas. Daudzos gadījumos agrīna diagnostika un ārstēšana var atvieglot simptomus un novērst slimību.